Mani mazie eksistenciālie sapnīši vairumā gadījumu iemieso sevī filmas. Nav svarīgi, kādas - labas, sliktas, aizraujošas, garlaicīgas. Galvenais ir tas, ka filmas indivīdu parāda sašaurinātu, viņa dzīvi kā nelielu istabu, un viss šķiet tik ērts, ka nemaz nepamani, kā masu kultūra tevī rada maldīgu priekšstatu par dzīvi. Tomēr, par spīti tam, ka es lieliski apzinos šo maldīgumu, man sasodīti patīk mazas, ērtas būšanas. Tāpat kā vieglāk ir uzkopt un uzturēt kārtībā nelielu mājokli, arī pārāk daudz ko neaptveroša eksistence ir sapņošanas vērta.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />