Josifs Brodskis: "Garlaicības sajūta, kuru es aprakstu, ir īsta. Un tā ir brīnišķīga. Tieši tā man patīk. Jo dzīve patiesībā ir garlaicīga. Tajā monotonuma procents ir daudz lielāks nekā ekstraordinārais. Un šajā monotonitātē, šajā garlaicībā — daudz vairāk patiesības un dziļuma, der kaut vai Čehovu atcerēties... Garlaicībā, dīkumā ir burvība. Kad tevi liek mierā, tu kļūsti par ainavas dabisku sastāvdaļu. Mums gan cenšas iegalvot, ka mēs esam visas būtības centrs, ka par mums Kāds visu laiku domā un uzpasē, ka mēs kā tādā kino katrs spēlējam galveno lomu. Nekā tamlīdzīga. Īstā dzīve ir nepamanāma."