ja razgadala znak bezkonjechnostj, bet tas bija mirklis. Un mirkļi dziest. Kaut kur mūsu domās tie var turpināties bezgalīgi, bet dzīvē viss atšķaidās un sajaucas. Es nelietoju vārdu "mīlestība", es īsti neizprotu, ko cilvēki ar to domā. Vai nav tā, ka viss ir tikai mirklīgs, un tad mēs tam dodam vārdu, lai saistītu pie sevis, tomēr patiesi nekad nepiesaistīsi?