Ir tāda dienu kategorija, kuras es saucu- it’s another perfect day. Tas nav ne pēdiņās, ne kaut kā vispār, vienkārši vakarā augums ir tāds stīvs, un tu ej pa telpām, pārcilājot priekšmetus, savācot no paklāja tumšu jaku un ieliekot to veļasmašīnā, ej tā paklusi, bet neapstājoties- kā pulksteņa mehānisms. Laiks tāds smacīgs, līst, varbūt pat negaiss, no La Pianiste sametas slikta dūša, un domās kaut kur sānos ieķērusies kāda nelāga pagātnes druska, bet viss ir pavisam normāli. Nekas nav noticis.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />