Vasaras rīts ir viena no brīnišķīgākajām parādībām. Viegli ēnains, spoguļojot piesardzīgu cerīgumu loga rūtīs. Kad es vēl vārtos pa gultu pēc dušas un dzeru padzisušu kafiju, es zinu, ka nekā labāka nebūs. Vienkārši nevar un nespēj. Tik rūgta ir laime, tik.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />