Vakaros šī vasara mēdz šķist skaista. Kad ir pavēss, un caurvējš iesūc aizkarus loga ailē, kad uz ielas skan mašīnas un krūmājos sabiezē pirmie krēslas pavedieni. Asociācijas ar bērnības sajūtām, tām pirmatnīgajām un neaptraipītajām, kad esība tiek vienkārši tverta jebkurā tās izpausmē. Kad vēl nav ne jausmas, kas ir Freids, Sartrs, analīze, pašanalīze… Kad vēl var dzīvot.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />