Kad cilvēks pārstāj sapņot, viņš kļūst par melno caurumu. Ar kompresi uz sastieptās potītes.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

P.S. Virdžīnija atkal ir klāt. Virdžīnija slīcinās manā seklajā upē rūsas krāsā, it kā uz pasaules nebūtu neviena cita upes mesta līkuma krūmājā un cita tilta ar kādu māti un viņas mazo dēlēnu, zem kura ieķerties straumē slīdošajam augumam. Sēžot uz savas gultas malas, es tagad atkal katru pēcpusdienu redzu, kā viņa vēl pēdējo reizi uzsūc sevī mūžīgos stāstus.