Es nezinu, kādēļ esmu uz šejieni atbraukusi. Neatceros. Es tikai zinu, ka mana roka velkas lēni, slīdot pār izbalējušo rūtiņu lapu. Es zinu, ka es sēžu uz lieveņa, un man blakus tup kaķis, divas vienaldzības statujas. Un tālumā ir koki. Un mēs visi viens otru klusi nicinām, norīti dievinām.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Gaiss ir piesūcies cilvēku sapņu. Rūsgans. Es elpoju tukšās medusmucas, nepiepildāmos kausus. Un dzelteni taureņi. Lido. Un lido.