Viss atkarīgs no koncentrācijas, no spējas to no sevis noslēpt. Piemēram, man šodien šķiet, izmisuma nav, bet tas, ka es plānoju atlikušo dienu, plānoju atlikušo dzīvi, ir prasts izmisums jeb skaidras atmiņas par izmisumu un vēlme no tā izvairīties, bet tas vienmēr paliek... Tas pat ir tāds kā dzinulis, kā dzīvības uzturētājs. :)