Brīdi es noskatos skumjajā vītolā pie bibliotēkas. Ziemā es mēdzu pieiet tam klāt un apskaut. No rītiem, pirms ieiet ēkā. Caur mizu es sajutu koka kūsājošo enerģija, tā snaudošo, bet tik dzīvo dvēseli. Tu esi mans draugs — es šorīt nodomāju, ejot viņam garām. Tu esi mans dvēseles radinieks. Neviena cita nav.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: