Satiku vīrieti mežā pie ezera. Viņš atvainojās, ka izjaukšot manu fotosesiju un iegrima ezerā, kuru es tobrīd bildēju, ūdens virsmu izgreba slaiki viļņu pusloki. Nopeldējies viņš ierosināja, lai arī es pamēģinot. Es jau biju peldēties — atsmēju. Man ne īpaši patīk tumšais ūdens — piebildu — tas, ka nevar redzēt cauri. Bet virspusē ūdens ir silts — viņš sacīja. Jā, bet apakšā vietām ļoti auksts. Tā vienmēr ir bijis. Ar šo ezeru.