manas acis ir kā pēc krusas, bet kopumā es atļauju valdīt Vienaldzības jūrai. tava dzīve ir tikai tas vilciens, kurā tu brauc un nevari izkāpt, vismaz starp pieturām ne, un vai tam vispār ir jēga vai nozīme, kāds vilciens, kāds vagons, kopš kāda laika tādas īstas izvēles vairs nav. dzīve beigās tev tomēr iebaro notrulināšanās maizīti.