Lasu
Grāmatu, redzu sliktus sapņus. Dienas kaut kā paiet.
Brīžiem esmu domājusi par to, ka daži cilvēki liekas dzīvojam kā kokosrieksta iekšpusē. Aiz tās brūnās, biezās un sarainās čaulas. Ja tu mēģini pieskarties, viņi vienkārši aizripo prom. Varbūt mana slēptā vēlēšanās ir piepildījusies, un arī es uz nenoteiktu laiku esmu kļuvusi par kokosrieksta čaulu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: