Redzēju, kā nomirst putniņš. Viņš tupēja, ieslēpies zālē, un trīcēja. Pēc neilga laika viņa kāju žagariņi jau bija gaisā. Karsta diena, kuras aizsegā nāve dara savu, es nodomāju. Vēlāk es viņu aprakšu, ne šovakar, varbūt rīt. Nezin kādēļ liekas nepiedienīgi aprakt kādu, tikko mirušu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: