Nesen kāds cilvēks sacīja, ka man esot grēks sūdzēties. Varbūt sūdzēties vispār ir grēks, kas zina.

Bet man iet labi.

Es zinu, ka šī tukšā frāze nevar aprakstīt to mieru un slinkumu, kas piemīt dienām, un tas tām piemīt pats no sevis šajā laikā. Un arī laiks ir skaists, siltums ir skaists. Tādā skaistumā man patiesībā nemaz neatliek vietas, tā vienmēr ir bijis. Es it kā nedaudz nomirstu šādā laikā, it kā kļūstu ļoti caurspīdīga, un dienas vienkārši iziet man cauri kā tukšam gaisam.