Lasīt grāmatas par nedziedināmām un postošām mīlām, pilnām tumsas un indes kā čūsku midzenis. Iet uz veikalu pēc alus un saldējuma. Skatīties uz Tevi, mīļotā zeme. Kā Tu, nogulējusi visu ziemu zem sniega, tagad izsapņo gaismēnu rotaļas, saplaukušo lapu atspulgus uz vecās, nogurušās ielas. Zini, mīļotā zeme, starp mums vienmēr intrigas pin Realitāte. Garlaicīgas, nogurdinošas un beigās vienmēr cauras intrigas, tik cauras, ka aizlāpīt nav iespējams. Vai Tu uzrotīsi bikšu staras un iebridīsi jūrmalas smiltīs, uzkarsušās no saules(?). Vai Tu ļausi ledainajiem viļņiem apskalot Tavas pēdas līdz potītēm(?), vairāk ne, tad Tu paleksi malā, sīkajiem akmentiņiem un gliemežvāku šķembām graužoties Tev ādā. Vai Tev būs silti šovasar(?). Tev noteikti būs silti šovasar. Ja es kādu dienu neieslēgtu internetu, es domātu tikai par Tevi, mīļotā zeme. Jo domas par Tevi mani padara par mani, bez intrigām.