Izmirkt lietū, pēc tam ar dvieli izslaucīt matus. Ēst saldējumu, kas garšo pēc ābolkūkas. Saost, kā smaržo gaiss - pēc zemes, pēc zāles, pēc ziediem un arī pēc negaisa. Mani pieskārieni šai tukšajai, tomēr reizē arī gana piepildītajai dzīvei tagad ir viegli un paskumji. Bet es atkal pieskaros. Un es atkal mazgājos. Mans ķermenis smaržo. Viss ir mierīgi manā zemē. Varbūt nākošreiz es nepārdozēšu.