Un tad nez no kurienes iestājas tāds trausls dzīvesprieks. Kā pirmo salnu plēvītes pār rudens peļķēm, tik trausls. Tev pat bail tam pieskarties, ja nu izkūst, ja nu sabirst starp pirkstiem. Tu kāri tver katru tā sīkāko kustību sevī, pieploc kā pie avota, lai remdētu slāpes. Tomēr nedrīkst sadzerties par daudz, par strauju. Viss, ko mēs iemīlam, apsīkst ātri.