Man ar pagātni ir tā- ainas kā miniatūras, aste raiba, svītraina, un katrā jaunajā fragmentā ir kāds piliens senuma darvas. Man ir pārāk laba atmiņa... Bet ir jau arī patīkamās atmiņas, lai gan- visspilgtāk laikam iesēžas nepatīkamās. Varbūt man kāds aizsargmehānisms streiko, nezinu. Bet ir taču tā- es esmu tas, kas es biju...