Interesanti, ka Tev ienāca prātā, ka man nepatika apakšveļa vai krūtis. Nē, man patika, man vispār patīk sievietes (ne seksuālā nozīmē, tīri estētiskā), vienkārši, izšķirstot FHM, viņu ir par daudz, par daudz vienādu pozu, vienādu kāju un vēderu, par daudz vienādu domu.
Par jautājumiem- es nekad nejautāju "kāpēc es esmu", tas man ir skaidrs- pirms 21 un 8/12 gada norisinājās liktenīgais dzimumakts (un mana māte zināja, kā tikt pie meitas, vismaz tā viņa apgalvo- esot kaut ko speciāli rēķinājusi), pirms tam bija evolūcija neskaitāmās paaudzēs u.t.t. Protams, tas ir pavisam vienkāršs "kāpēc", bet cita nemaz nav. Likumsakarību virkne. "Kas es esmu" ir spēja no rīta atcerēties, "kas es biju". Bet tas "viss nav tā, kā vajag" tagad ir pirmā doma, un tas man ir patiesi šokējoši. Jo es varu iztikt bez "kas es esmu" un "vai es esmu savā gultā", jo viss koncentrējas uz kļūdas absolūtumu. Protams, es arī par to nedomāju, tas būtu diezgan velti izšķiests laiks. Neskaidrības ir mijiedarbību haoss, kuru es nemēģinu atšķetināt. Reizēm, šo pašu mijiedarbību rezultātā, ienāk prātā kāda atbilde. Atbildes ik pa laikam ir noderīgas...