Tas, kā lietainās dienās drēbju skapis grimst ēnās, un tev uz brīdi rēgojas, ka tu esi atvērusi kāda cita dzīvi. Dzīvi, kas apveltīta ar kaut kādu dziļāku un senāku fundamentu. Dzīvi, kas dzīvo pati sevi kā senu puķu stādījumu saknes pamestā dārzā, dzelžaini iekrampējušās augsnē, par spīti visu rijošajai velēnai.