Eju pa koku ēnās iegrimušu ielu. Man mugurā ir žakete, ko neesmu vilkusi kopš 2006.gada, es atceros precīzi. Uz ausīm lēni un sērīgi skan Love Will Tear Us Apart. Viss ir labi. Es gaidu to brīdi, kad man nekas nebūs jādara, un es varēšu mētāties uz dīvāna ar lētu lasāmvielu un ēst maltītes, ko gatavojis kāds cits. Es gaidu to brīdi, kad vasarā pēc zāles pļaušanas es apsēdīšos uz lieveņa, iedzeršu aliņu un apēdīšu klāt saldējumu. Alus kopā ar saldējumu garšo tik labi. Es gaidu to brīdi, kad dzīve iztecēs cauri maniem matiem kā ūdens lāses pēc galvas mazgāšanas, un gaiss kļūs tīrs. To aizpildīs tikai vasara, tikai saule, putni un vējš.