Dzīve jau nekad nebūs labāka kā pašlaik, man ienāca prātā šī taisnīgā doma šodien, rīta pusē, sēžot šūpolēs kopā ar kādu īpašu cilvēku. Dzīve nevar būt labāka. Vienkārši. Tīri fiziski. Visam ir robežas. Un varbūt tieši tur sākas skumju punkts. Šajā apjausmā, apstāklī. Tad tevī atraisās mezgls, mūžvecais zemes vēzis. Bet viss ir labi. Viss vienmēr ir tik labi.