Nelietīgi apēsto kūku enerģiju var novirzīt derīgā gultnē. Atceries to. (Piemēram, var atklāt, ka zem kultūrslāņa uz virtuves griestiem un sienām slēpjas kādreizējais baltais krāsojums.)

Es stāvu uz sliekšņa, lai kļūtu par parastu sagurušu pieaugušo cilvēku. Man patīk šis jēdziens. Tomēr es vēl brīdi minstinos. Es stāvu uz sliekšņa un apcerīgi tinu ap pirkstu savu pasauso matu šķipsnu. Es koķetēju ar pliekano dzīvi, un mūsu flirts ir bezgalīgs kā pelēko dienu debesis.

Es varētu atmest daudz ko. Izbeigt šo nogurdinošo mīlas dēku ar to savu smadzeņu puslodi, kas atbild par nekārtību man visapkārt. To, kurai liekas, ka vajag iesiet grāmatas, šūt, krāsot dzijas, mēģināt kaut ko noadīt. Ka vajag vēl vairāk piesārņot šo nabaga pasauli ar lietām, bet tā jau ir pazudusi lietās līdz ausīm. Dzīvei pilnībā pietiktu ar nogurumu un pāris slinki izlasītu lappušu garlaicīgā grāmatā vakarā gultā pirms aizmigšanas. Dzīvei noteikti pietiktu, un tā atviegloti uzelpotu, jūtot, ka no sirds tai novēlies milzīgs, žņaudzošs akmens.