Stāvēju kādu brīdi ārā, dienas vidū, saulē, izlīdusi pasildīties kā veca čūska. Bija tikai klusums un vēja čabas pār sauso un miegaino zemi. Kā senāk. Kā vienmēr. Tukša pēcpusdiena, caurbire. Viss Šis, kas lēni gremo pats sevi. Tavā galvā nekā nav, tavā dzīvē nekā nav. Tikai laiks.