jā, interesanti ar to patību. tādas savas patības jau, man šķiet, nemaz nav. mani vienmēr izbrīna, kā reizēm cilvēki saka - esi tas, kas tu esi, un viss būs labi. it kā patība būtu kaut kas konkrēts. tāds kā tosteris vai siermaizīte. vienīgi reizēm, kad izvēlos grāmatas bibliotēkā, es it kā atrodu sevi, atceros savu centru.
es reiz redzēju Arni Krauzi Rimi pērkam vinegretu un tagad man vienmēr, kad ēdu vinegretu, par viņu jādomā. :)