pillow talk

Recent Entries

10/20/18 11:17 am



šodien jāatceras nopirkt viņam jauna bumbiņa pārkostās vietā.

10/20/18 07:56 am

pārāk daudz viņu, par kuriem noskumt. un es īsti neesmu droša, kāds tam iemesls, bet saraksta augšgalā esmu arī es pati. es patiesi nezinu, kāpēc. neviens cits jau arī neatzīstas.

vakar daudz žēlojos gan vietā, gan pilnīgā nevietā. man nepatīk tā, bet pretējā gadījumā es droši vien būtu izpaudusies citādi. pēc apmēram 20 gadu pārtraukuma atsākusi grauzt nagus, vai.

mazliet ilgi gaidītās Citādības - no rītiem tik daudz kas jāpatur prātā, ka visu dienu nepamet sajūta, ka kaut ko tomēr esmu piemirsusi. tikai ko? savukārt vakaros brūnais sunītis ir tik šausmīgi noilgojies pēc kāda sev blakus, ka ne tikai nenolaiž no manis skatienu, bet arī apguļas uz manām pēdām un paliek tur guļam visu laiku, pat kamēr likvidēju neizmazgāto trauku kalnus.

pēdējā laikā neizdzeru visu kafiju. krūzītē paliek ne viens vien malks. nezinu, apnikums kaut kāds. sāku lūkoties tēju virzienā. šorīt ļoti gribas krāsot mandalas. es parasti tām metu līkumu grāmatveikalos. bet šorīt es par tām iedomājos.

10/15/18 07:43 pm

notikumiem ne ļoti bagātas dienas. tāpat vien klīstu no vienas telpas nākošajā kā Toms Jorks dziesmas "Daydreaming" video, robežām saplūstot. un tas laikam ir jaukākais, kas pēdējā laikā noticis - klusiņām apmesties klavieru tuvumā un klausīties, kā tētis apaudzē pats ar savām pārdomām kaut ko no Šūmaņa "Kinderszenen".

cerēju, ka pārvākšanās kaut ko mainīs uz labo pusi, taču tā neizrādījās taisnība. man šeit neizsakāmi patīk mitināties. runa nav par to. vienkārši jūtos vēl tālāk prom no savas māju sajūtas kā jebkad. un tomēr es nedomāju, ka tas bija nepareizs lēmums. vienkārši nekas no tā mani nepārsteidza. es labi tieku galā ar vienatni, varbūt pat vientulīgumu. bet es to jau zināju.

dzīvoklī šodien tik silti, ka vispirms, kad atgriežos mājās, atveru logus, un tikai tad uzlieku sildīties ūdeni tējai vai kam-nu-tur. A. atraksta, ka vienu dienu kāds piezvanījis pie viņas durvīm, viņa tās atvērusi un tur neviena neesot bijis, bet uz zemes bijusi atstāta kaste, līdz malām pilna ar āboliem. S. atsūta īsziņu no savas Marakešas. un kā ejot mums? kā mums var iet bez Tevis, es tikai klusi pie sevis nosaku. nu, kā mums vispār var iet.

10/13/18 06:15 am

"Tu tik bieži piemini to savu slaveno notievēšanu, ka nav vairs pat smieklīgi, neviens to vairs pat nedzird, " A. saka, pastumdama manā virzienā šķīvi ar debešķīgāko kūkas gabaliņu, kuru man tobrīd negribas un kuru nežēlīgi sakārojas tagad, kad par to uzrakstu.

"Esmu drausmīgi piekusis," saku S. un domās sabrūku viņa priekšā, gaidot tikai, ka mani apsegs un varbūt drusciņ pabužinās matus. "Esmu piekusis no tā, ka spēkiem nekad nav gala. Es it kā vienmēr varu vēl mazliet," es saku.

Šorīt pagaršoju kafiju ar karameļu garšu, lai nebūtu tā, kā ir vienmēr. Brūnā sunīša atstātie zobu nospiedumi, kas palikuši uz dīvāna roku balstiem, šādā pustumsā atgādina savādas zīmes, kaut ko tādu kā nopūstas, gaisā aizlidojušas pieneņpūkas.

Es tikai gaidu aukstumu, tādu īsti dzelošu, izlēmīgu. Es tikai gribu ātrāk to mirkli, kad Rudens noliks zemē koferi un teiks, ka ir pārdomājis un paliks tepat, jo būt šeit nav nemaz tik slikti. Vienmēr tas brīdis manī kaut ko aizkustina, saviļņo.

10/10/18 08:17 pm - not waiting, expecting, but quietly knowing

hei, bet apkuri taču pieslēdza tik laicīgi, ka es pat īsti nepaspēju nosalt un patuntuļoties šoruden!

šovakar pirms mirkļa sēdēju virtuvē, biju izslēgusi gaismu visās istabās, dzēru tēju un skatījos, kā pamazām tiek iedegtas gaismas māju logos. tur, lejā, iekšpagalmā, ir kāds nams, kura pirmajā stāvā ir deju zāle. vēlu vakaros es viņus redzu - tas ir kāds viņš un kāda viņa, kas palikuši pēdējie - un, šķiet, dejojot pierunā savus ķermeņus atslābumam, mieram, miegam. varbūt vēl tikai ūdenszāles tā aug, plūstot līdzi straumei.

--

I think you need to be empty to fall in love
To have been pure in yourself for long enough
to know who you are again
there needs to have been a winter
where you were bare and elegant as an orchid
moving towards the light but in no rush
holding your grief well
not waiting, expecting
but quietly knowing
there will be layers of new
flowering softness
you will tremble with life
the buds will split open
again and again


--by Kerrie O’Brien

10/6/18 06:29 pm

nejaušs, mirklīgs laimīgums kā spontāna nogriešanās nejauši atklātā šķērsielā, meklējot īsāko ceļu.

ļoti daudz darba. vēl nākošā nedēļa būs mazliet murgaina, bet ar to jau tāpat kā ar visu pārējo dzīvē - the only way out is through.

bijām Ogrē, tur vietām ir rudens, pat ļoti krāšņs, bet vietām ne miņas no tā. turpat arī nobalsojām. paveicās, jo nevajadzēja stāvēt rindā.

lielākoties jau es vienkārši vēlētos mazāk just un vairāk zināt.

9/30/18 05:33 am

9/29/18 06:01 am

pamodos, jo krusa izklausījās pēc simtiem nesavaldāmu mazu zirdziņu (noteikti ne poniju), kas ar saviem pakavu apsistajiem nadziņiem klaudzinās pie palodzes.

vakar kāpjot uz dzīvokli (jākāpj tur augstu un ilgi, un aizelšoties) visa kāpņutelpa skanēja, jo tētis jau bija priekšā un dimdināja, nē, drīzāk jau dārdināja klavieres.

vēlāk noskatījos video, kurā mans pusbrālis spēlē klavieres. skaņdarbs bija bezgalīgi jauks, cita starpā - А.Хачатурян «Две смешные тетеньки поссорились». ielieku te, lai atcerētos:

https://www.youtube.com/watch?v=lqqa4UKrQGI

šodien man kultūras programmas turpinājumā piešņauktu papīra salvetīšu kalni, pretklepus sīrupiņi un vilnas zeķītes. nekas tāds, vārdu sakot.

9/24/18 12:26 pm

šīs šķita ļoti piepildītas brīvdienas. varbūt tāpēc, ka mazliet garākas. un pat ar visu to, ka garākas kā parasti, pamanījos visu novilcināt līdz pēdējam brīdim. suns pārēdās ziepju burbuļus. es sen nebiju smējusies.

vakar aizripinājāmies nosvinēt rudens sākšanos uz kādu ne ļoti tālu un ne ļoti slepenu vietu, kur putni un mākoņi, un tobrīd rietošā saule šķita mazliet aizsniedzamāki. lejā rāpjoties ierāvu plaukstā skabargu, ko jutu īdam pat cauri sapnim.

nolēmu, ka nav nemaz tik daudz kā tāda, ko es ļoti vēlētos. tik vien kā mazliet papildinot apšūt ar mežģīņu maliņu to vienīgo "šeit un tagad", kas man dots.

9/23/18 08:21 am

desolate and forsaken, eerily moaning dark winds murmur incantations, dusk calls forth shadows
Powered by Sviesta Ciba