Neiesprūsti tur pārāk, neaizdambē manu asinsriti, man vajag ne tikai indi, bet arī skābekli saturošu plūdumu. Nekas, ka tas brīžiem kā sekla upe ar senu gultni, augstiem krastiem un izslīdējušiem kokiem... Viss izslīd. Ar laiku.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Nedungo, kamēr es ik dienu skatos pulkstenī, skatos, kā sarkanais sekunžu skaitītājs riņķo un riņķo, un riņķo... Es zaudēju minūtes. Un ne tikai... Kādai sfērai pārgrieztā rīkle ir aizšujama, un rēta varētu šķist groteska, kā teica L.S. Un viss atkal var izskatīties gandrīz dzīvs.

Neskumsti pelēkā un pielijušā trolejbusa pieturā, tai ir pasaules smaids. Un nerāj kaķi par tā nepārprotamo skatienu, kas vēstī tavu nepieskaitāmību. Kaķim ir sava taisnība lietainā dienā uz dīvāna. Un tev ir sava mūžam vecā asinsrite.

Izbrauc ar pirkstiem caur matiem, un tu zināsi, ka slīdēšana ir skaista. Un pagriezies uz otriem sāniem, tas parasti līdzot... pret daudz ko...