hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2012-03-23 21:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Piano Magic - Deleted Scenes

Zeme pēkšņi šķiet tik izkaltusi sausa. Un priedes. Un saule. Pat aukstais vējš. Kā veca cilvēka āda, tik izkaltusi, tik sausa, tik nolietota. Vai varbūt tāda ir dzīve.

Es braucu vilcienā ar neko neredzošām acīm. Ir pārāk vēls, vienmēr pārāk vēls. (Pavasaris jau ir piezadzies un izēdis tavu sirdi tukšu.) Man ap kaklu ir sarkana šalle ar lielām, krieviski košām rozēm.
Kā gan zeme spētu nebūt nolietota? Un dzīve... Pēc visām šīm ārdošajām ziemām... Pēc noklusētās grūtsirdības un skumjām. Pēc visas šīs nostāvējušās, izdēdējušās, novadējušās vientulības.
*
Vientulība- es domāju vakarā, kad jau satumsis, braucot garām daudzdzīvokļu mājām pie Juglas ezera. Tā izskatās vientulība- visi šie izgaismotie logu kvadrātiņi, kas tukši blenž tumsā. Miljoniem neko neredzošu acu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?