Šorīt Čakiela līst man cauri. Un pilsēta, smagpelēkā agra sestdienas rīta pilsēta. Un vakardienas mieles. Vai varbūt visas mana mūža vakardienas kā bez svara jūrā peldošas ūdenszāles, kas izskalotas krastā kļūst sausas un neglītas. Es esmu Lady Folly. Manas acis ir atvērušās ledaina strauta plūsmā. Manas acis ir atvērušās. Tās ir vaļā. Uz aiz tām iecementēta mana second hand dvēsele.