Ziema patiesībā ir ideāls gadalaiks. Ja nebūtu parasto fizisko problēmu- salšanas diskomforta un tīri muskuļu atmiņā iegūlušo baiļu no aukstuma. Nav cita tik iekonservējoša un vienveidīga gadalaika, tik svētīga dzīvot negribošajiem. Šis ir viens no pēdējiem skaistajiem ziemas rītiem- es šorīt iedomājos, un man ir žēl. Es jau nojaušu pavasari, kas brauks man pāri ar savām ecēšām, pavasari, kas liekas tevi vienmēr uzaram. Un skumji depresīvās vasaras naktis. Es gan esmu sev nosolījusies neļaut gadalaikiem sevi tik ļoti ietekmēt, bet mani solījumi sev jau mūždien nomaldās paši sevī un beigās nonāk uz gariem un līkumainiem apvedceļiem.