No rīta, kad pieceļos pēc bezmiega nakts, uz zemes ir pirmais sniegs, pareizāk- pirmais pūdercukurs. Lai sasildītos, cepu lavašu. Pēc kaut kādas mistiskas receptes no interneta. Rezultāts man šķiet aizdomīgi ciets un kraukšķīgs, un domāju par to, ka vajadzēja paklausīt savai iekšējai balsij, kura man visu laiku dūdoja ausī- pieliec šķipsniņu cepampulvera. Cepeškrāsns tomēr ir laba un jauka. Īpaši vēsā mājā no rīta. Tās siltums un smarža mazliet aiztrenc parasto aukstuma kārtiņu pār manu ādu. Kaķis gulšņā uz palodzes, pa laikam iekrācoties. Aiz loga lēni šūpojas nokaltušo hortenziju galvas, lielas un brūnganas. Un snieg. Tagad jau snieg. Visa pasaule var aizturēt mazliet savas rijīgās elpas.