Un vēl ir arī aukstums. Man šķiet, ka aukstums jau ir pamanījies palīst man zem ādas. Es sēžu pie loga, degunu ieslēpusi džempera apkaklē, un kādu mirkli man šķiet, ka kuru katru brīdi sāks snigt. Es jau zinu, ka nav nemaz tik auksts un sniegs arī tik drīz vēl neuzkritīs, tomēr ir tāda sajūta. Viss vienkārši aizplūst un uzpeldēs tikai pavasarī, pretīgās atkušņa vērpetēs. Esmu tāda kā atšķaidījusies. Manas rokas ir ledainas, un tukšā gultā tikai palagu krokas un izlasītas grāmatas. Stāvlampa, pelēkas sienas. Tāda dzīve. Sestdienīgas mieles.