Es domāju, ka dzīvība kā tāda ir nejauša, haotiska, bezjēdzīga un nežēlīga. Un nav nekāda augstāka Plāna. Tā tikai atražo pati sevi, bezgalīgi. Manuprāt, ja ir Dievs, tad viņš guļ aizmidzis un sapņo mūs, un, kad viņš pamodīsies, mēs visi iegāzīsimies nebūtībā (neprecīzs citāts no kādas grāmatas, kuras nosaukumu esmu aizmirsusi). Vai arī Dievs visu šo radīja garlaicības, ziņkārības dzīts, bet viņam ātri apnika vienkārši noraudzīties mūsu rotaļās, tā vietā viņš izliekas par vienu no mums, varbūt staigā noplīsušā frotē halātā, dzer viskiju un raksta viduvējas lubenes.