Es arī neesmu īpaši reliģiska, bet ticu, ka Dievs ir, līdz ar to ticu arī tam, ka slimība tāpat kā viss cits tiek sūtīta ar kādu jēgu (īpaši tādas slimības, ar kurām nevar cīnīties), ja cilvēks tam netic, manuprāt, ir šausmīgi grūti.
Jā, un ārstējamās slimības, pēc manām domām, norāda uz neatrisinātām iekšējām problēmām. Tātad, ja cilvēks ir slims, viņam kaut kas ir jāsaprot, jāiemācās. Tāda ir mana dziļākā pārliecība. Bet par spīti tai es šad tad niknojos uz Dievu par to, ka viņš man nav ļāvis izprast slimības sūtību. Un bez sajēgas par to es esmu gatava padoties, tieši tāpēc, ka esmu nogurusi no mūžīgajām sāpēm visās nozīmēs.