Vakarā stāvu dušā un mazgāju nost šo nožēlojamo dienu. Manā galvā spokojas ainas no pornofilmas, ko pa dienu esmu brīdi skatījusies, līdz riebumā izdzēsusi no sava cietā diska. Vannā vienaldzīgi plūst baltas dušas želejas putas. Pēc tam ietinos dvielī un smērēju uz savas ādas kaut kādu kopšanas līdzekli. Tas smaržo pēc kokosriekstiem un aukstuma, pēc sala. Tad ierāpjos gultā un atveru Daiļās būtnes- grāmatu, ko es vakar nopirku, par spīti tam, ka nevaru to atļauties. Gribējās kaut ko pārmaiņas pēc lasīt gultā un latviešu valodā.

Un tomēr diena nav nomazgājama. Esmu to sasmērējusi. Kompromitējusi. Ielaidusi tajā kaut ko skumju un sērīgu. Manas acis sūrst. Infekcija ir ievazāta. Infekcija ir iecirtusi manī savus indes zobus. Aizmiegot es jutīšu to skalojamies savā asinsritē. Tumšu un bezveidīgu kā Daugava.