Uzspēlēsim atkal to spēli, kurā man ir aizsietas acis un es smaidu, un izliekos, ka neko par tevi nezinu! Tā ir visskaistākā spēle uz pasaules!
Mēs esam nupat dzimuši, nekad neeksistējuši, mūsu pagātnes ir tikai kruzuļveida dekorācijas, ko laiski virpināt starp pirkstiem.
Mēs esam divi vien, ar to beidzas Telpa. Aci pret aci, paši sev apnikuši, ar vientulības iedomību deniņos un jūrasskolu lūpās.