Kad pārtrūkst kaut kādi pierastie rituāli, atgriežas tukšuma sajūta- es pat fiziski varu sajust bezjēdzīgo tumsu ārā aiz loga. To, ka tur nekā nav. Nav, uz kurieni doties. Dažreiz man šķiet, ka kādreiz šī sajūta pārņems mani pavisam. Pilnībā. Jo tā ir tik tīra savā būtībā. Neatšķaidīta. Pirmatnīga. Mirgojoša kā kursors.