izskatās pēc kaut kā tāda, kas smaržo pēc tīrām lapām, pēc rakstīšanas, sapņošanas, un kas vispār ir sapņošana jau pats par sevi.
kaut gan tā gan laikam atkal ir tikai ideja par ideju- mirklis, kad domā, kā būs, bet, kad tas pienāk, tad vairs nav tā. svarīga ir pati ideja. tāpat kā tava kāju atstutēšana. tāpat kā liekas, ka būtu forši atgulties un lēnām ēst šokolādi, bet arī tas nav ērti. bet ideja par ideju ir patīkams process. lai arī ceru, ka šis būs kas vairāk.