Ja es nebūtu līdz ausīm noķēpājusies ar līmi un piemētājusi visu dzīvojamo platību ar ādas atgriezumiem, es droši vien varētu uzsliet kājas uz palodzes un aizsmēķēt (pat, ja es nekad neuzslienu kājas uz palodzes, būtībā tas nav visai ērti), izbaudot sava sniegbalti tīro izlietņu dieva klātbūtni un to, ka man jāmazgā tikai savi trauki. Bet mana dzīve kā apmāta paliek mūžīgā vēlamības izteiksmē.