Sapņoju, ka esmu stāvoklī. Un biedējošākais nebija pats fakts, bet sapņa reālistiskās detaļas. Sapnī spēju sajust, ka manī ir kāda cita dzīvība, sajust to ar triecienu, ar atklāsmes spēku.
Pamodos izsmelta un nogurusi. Braucot autobusā, piedzīvoju panikas uzplūdus. Nezinkādēļ drudžaini domāju par to, ka neesmu izveidojusi tādu dzīvi, kurā varētu atļauties laist pasaulē bērnu. Varbūt tas viss ir bioloģiskā pulksteņa tikšķi.

Vakardienas grāmatu seminārs bija neizsakāmi garlaicīgs. Nedaudz izbrīna tas, ka nobriedušas, dzīvē iekārtojušās sievietes ir diezgan muļķīgas. Un nemaz nav īpaši inteliģentas. Un lasa ne īpaši noderīgas grāmatas. Un izsaka banālus domu graudus. Un uzrāda mežonīgu fanātismu sīkumos.