Mīla ir kā rūsa. Kā, kad tu brauc pa šoseju vasarā un lauki tās malā ir tādi oranžīgi iedzelteni, tādi nodevīgi. Un tu it kā zini, ka tā ir tikai diena tev priekšā, diena ar nogurdinošu vasaras svelmi, kas spiežas tev galvā. Parasti garlaicīga diena. Tomēr tu nevari pārvarēt sevī to sajūtu, ka viss ir tāds kā novītis, ar bojāejas pieskaņu.