Pilsēta jau ir piesūkusies ar jaunā gada nogurumu. Tagad tas vēl ilgi būs iegrauzies tajā kā dubļu vērpetes uz ielām. Laiks vilksies gausi un mokoši, līdz pēkšņi būs iestājies pavasaris. Ziemas drēbju smagums spiedīs plecus, šalles žņaugs kaklu, domas būs tumšpelēkas kā debesis. Būs arī kaut kas skaists šajā periodā- dienas kļūs tik nenozīmīgas kā nevienā citā gada laikā. Par tām nebūs jāskumst.