Eju pa savu ielu, un man ap kājām plandās mētelis. Uz zābakiem put caurspīdīgā sniega kārtiņa, kas viegli nolaidās uz zemes vakarvakarā. Kaimiņienes vīrs atver vārtus, lai izbrauktu mašīnu. Mūsu skatieni sastopas tik dziļi un asi, kā tas iespējams tikai ziemā un ledainā vējā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: