in the dark I can see, I can feel you...
Sēžot vilcienā (aiz kura loga viss aizslīd vienaldzīgi, pat tumsa,- un man patīk šī vienaldzība) ar grāmatu klēpī, nodomāju, ka vēl tikai nedaudz, un es varētu pavisam zaudēt saikni ar sevi, pat ar to netīšo raupjo čaulu, kura mēdz pēkšņi atklāties uz manis kā apvalks. Vēl nedaudz, un es varētu sev iestāstīt nedomāšanu, varbūt pat neuztraukšanos, tikai plūšanu un pārplūšanu citurienē. Šī doma man iepatīkas.