Braucot mašīnā uz mirkli sajutu, kā paslīd laiks, cik ļoti ātri paiet dzīve. Tobrīd šī sajūta bija mani pārņēmusi pilnībā, un es elpoju harmonijā ar to. Dīvaini, ka tieši tobrīd es izjutu spēcīgu laimes sajūtu, kādu nebiju izjutusi jau ļoti sen. Es jutos laimīga par šo dzīvi.
Par dzīvi, kurā aiz mašīnas loga garām slīd privātmāju puduri, par dzīvi, kurā man uz nagiem ir uzlīmētas puķes, un rokas, iegrimušas violetās piedurknēs, klusi guļ klēpī.