Garām ejot televizoram, nedaudz apsēdos pie raidījuma par roņiem pa kaut kādu dabas kanālu. Un man palika šausmīgi skumji. Nav skumjāku dzīvnieku par roņiem. Varbūt vienīgi suņi (reizēm kaut kur pie kāda veikala nezin ko gaidot un nesagaidot). Pēc tam es apgūlos gultā, noliku kreiso vaigu uz spilvena un nedaudz parunājos ar savu iztēles draugu, kas man piemeties jau otro dienu. Aukstums beidzot būs aiztaustījies līdz maniem baiļu mehānismiem. Man nav spēka (nekur iet). Es skatos filmas ar Kanādas ziemas ainavām un salstu no skata, no domas vien.