Diena, es nemaz nevaru saņemties ieskatīties tev acīs. Es redzu tikai tavas pārdabiski zilās debesis. Un tās šķiet neīstas. Kā mirāža. Varbūt patiesībā jau ir ziema, un es tikai nepamanu, ka zemi klāj asas sniega kreveles. Bet es nojaušu. Kaut kur aiz ainavas es zinu. Skumjas ir manos matos kreisajā pusē pie auss.