Izjust prieku par savu būšanu šeit vairs ir iespējams tikai tajos brīžos, kad lasu grāmatu un pa brīdim iemalkoju tēju kādā kafejnīcā, kad esmu pabijusi dušā un smēķēju, ietinusies halātā, tajos brīžos, kad dzīves nemaz nav, ir nogaidošais mirklis, pauze, brīvā laika kumoss līdz kaut kam. Eksistence ir noārdījusies līdz maziem, zaglīgiem laika sprīžiem, domām un aprēķiniem par to, kā tos pavairot un paildzināt.