Mana dzīve ir bezdievīga sapņa par dzīves jēgu nemitīga izsapņošana. Tas ir ieradums. Kā cepumu graušana, no kuras nevaru atradināties gadiem ilgi. Maza, riebīga, kaitinoša īpatnība. Tomēr diez vai pastāv kāds patiesi vērā ņemams arguments, lai to atmestu.